Par satiksmes drošību un kultūru uz ceļa

Vakar, braucot pa Pleskavas šoseju, pārliecinājos - joprojām eksistē braucēji, kas neaptver, ka braukšanas kultūrai un drošībai ir vistiešākais sakars. Nedaudz bija jāsteidzas un nācās vilkt uz kādiem ~160. Secinājumi - lielākā daļa seko notikumiem uz ceļa, laikus pamana ātrāk braucošo un nolien malā. Neliela daļa malā nevācas arī pēc midžināšanas, bet sasparojas un mēģina pierādīt, ka viņa otrajam golfam arī ir spējas ietopīt, lai apsteigtu pa labo joslu braucošo, kaut gan pirms tam brauca vienādā ātrumā, vai pat lēnāk, bet ne lai mierīgi, bez stresa, iebrauktu pietiekami lielā spraugā un palaistu ātrāk braucošos. Pavisam neliela daļa malā nevācas vispār - vai nu uz ceļa ir kā zirgi ar klapēm un, atskaitot priekšējo stiklu (bez atpakaļskata spoguļa, protams), neredz neko, vai nav lasījuši noteikumus, vai cenšas tēlot skolotājus, velkoties pa kreiso joslu uz 90..100. Dēļ tādiem nākas pārkāpt noteikumus un apsteigt pa labo joslu. Kā likums, pēdējie ir ar 15..20 gadus vecām miskastēm un, kā pēdējiem, tā iepriekšpēdējiem pie stūres pusē gadījumu izdevās sazīmēt sieviešu dzimuma pārstāves. Ir mums vēl krietni jāpamācās, lai varētu teikt, ka esam sasnieguši vismaz Polijas līmeni, par dziļāku Eiropu nemaz nerunājot.